Speeches
Search in Speeches:
 
printer friendly document

Igaunijas republikas prezidents svinīgajās vakariņās, kas rīkotas par godu latvijas republikas prezidentei
03.05.2000

Prezidentes kundze,
Freiberga kungs,
Ekselences,
Dāmas un kungi.

No visas sirds sveicu Latvijas Republikas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un viņas dzīvesbiedru. Šī ir pirmā Latvijas valsts vizīte Igaunijā. Vai mēs esam zaudējuši laiku? Vai, balstoties uz to, būtu jāizdara negatīvi secinājumi? Mana atbilde ir stingrs ''nē''. Mēs neesam zaudējuši laiku. Latvijas un Igaunijas prezidenti ir tikušies divas vai trīs reizes gadā. Prezidentes kundze un es šodien tiekamies sesto reizi. Mūsu valstu savstarpējie kontakti vēl nekad nav bijuši tik cieši. Esam pratuši mācīties no vēstures.

Ko mēs esam iemācījušies no savas vēstures?

Mums ir bijuši vieni un tie paši ķeizari un karaļi, vienādi likumi un tiesas, kopīgi kari un uzvaras; mēs atrodamies vienā klimatiskajā zonā, pie vienas jūras, mums ir vienādi meži un lauki, labība, ceļi un rūpniecības ražojumi. Raugoties no tālienes, mūsu valstis, Lietuvu ieskaitot, it kā saplūst vienā valstī, kuru varētu saukt par ''Baltiju'' – līdzīgi Balkāniem. Tikai nedaudzi zina, ka runājam atšķirīgās valodās, dziedam atšķirīgas dziesmas un ka mūsu māksla nozīmē atšķirīgas mākslas pasaules. Un pavisam retais zina iemeslus, kāpēc mēs šo abu kultūru atšķirību uzskatām par tik svarīgu – pat neskatoties uz mūsu politiskās vēstures sakritībām.

Es negribu aizsteigties priekšā laikam, taču uzskatu, ka tieši Latvijas, Igaunijas un Lietuvas politiskās vēstures līdzība un kultūru atšķirības dod mums kopīgu un vienreizēju pieredzi, kurā mēs labprāt dalāmies ar Eiropu. Ar to es domāju Eiropas Savienību kā neatkarīgu valstu savienību, nevis kā centralizētas Eiropas Savienotās Valstis.

Uz jaunā gadu tūkstoša sliekšņa ir piemērots brīdis pārlūkot iepriekšējā gadsimta saturu un izdarīt secinājumus par to. Latviešiem un igauņiem šā gadsimta saturs bija neatkarības izcīnīšana un savas valsts izveide - jā, tieši sava valsts ir gan latviešu, gan igauņu tautas vēstures augstākā ideja. Taču pagājušais gadsimts nozīmēja arī okupācijas un noziegumus pret mūsu tautām, mūsu sīksto izturību un izdzīvošanu, kā arī nacionālo valstu atjaunošanu. Tas viss latviešiem un igauņiem ir bijis tik līdzīgs, ka kliegtin kliedz pēc kopīgiem pētījumiem, kopīgiem secinājumiem, kopīgiem spriedumiem.

Un tas nav tikai vēstures kā zinātnes pievilkšanas spēks, kas liek man to uzsvērt.

Acīmredzot 20. gadsimta hroniku vēl nevar ''aizvērt'', jo 1939. un 1940. gadu un tiem sekojošos gadu desmitus vēl arvien skaidro, interpretē, lai gan runa ir nevis par relatīviem morāles jautājumiem, bet gan par valsts tiesību kategorijām. Mūsu balsis nedrīkst būt klusas tāpēc, ka esam mazi. Tieši mūsu mazajām balsīm vajadzētu palīdzēt Eiropai atbrīvoties no XX gadsimta smagās nastas un ieiet jaunajā gadsimtā attīrītai, atjaunotai. Mūsdienu pasaule ir mazo valstu rīcībā: pēdējos gadu desmitos Apvienoto Nāciju Organizācija ir paplašinājusies tikai tāpēc, ka tajā ir iestājušās mazās valstis. Pasaulē ir jūtams šī ''klusējošā vairākuma'' lomas pieaugums starptautiskās politikas veidošanā; tādus uzdevumus jāprot uzņemties arī mums - nākošajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Un mazo valstu korī Latvija un Igaunija, protams, dzied vienā balsī. Tādēļ mūsu valstu sadarbība jāpiepilda ar tās patieso saturu: ārpolitiskie mērķi mums ir vienādi – lai kļūtu par Eiropas Savienības un NATO pilntiesīgām loceklēm, mums nevis savstarpēji jākonkurē, bet gan visaktīvāk jāatbalsta otras valsts centieni. Prezidentes kundze, Igaunijā ievēroja Jūsu nesenos atzinīgos vārdus par mūsu valstu saskaņu ārpolitikas jautājumos un Jūsu augsto vērtējumu Latvijas un Igaunijas sadarbībai aizsardzības jomā. Arī es atbildētu žurnālistam tieši tāpat. Tieši ar patiesām partnerattiecībām - ar to es domāju Baltijas valstu savstarpējo sadarbību, mūsu tuvās attiecības ar NATO un Eiropas Savienību, kā arī nopietnos ikdienas mājas darbus – mēs sniegsim atbildi, ka tas, kas bija iespējams pirms Otrā pasaules kara, vairs nav iespējams šodien. Tas nozīmē, ka mums ir dota iespēja mācīties no vēstures. Tad nu izmantosim šo iespēju.

Domājot par mūsu savstarpējiem sakariem, gribētos pacelties pāri pragmatikai un uzsvērt kopīgās vēstures izjūtas uzlikto pienākumu. Šis pienākums ir ētiskas politikas īstenošana. Atkārtoti deklarēts pamatprincips, ka vienas Baltijas valsts veiksme un virzība uz priekšu vienlaikus ir arī visu trīs Baltijas valstu veiksme – šim principam jaunajā gadsimtā vajadzētu būt kā neizkustināmam stūrakmenim mūsu attiecībās.

Uz šo principu mēs varētu balstīties arī divpusēju jautājumu noskaidrošanā, teiksim pavisam skaidri – savstarpēju strīdu gadījumos. Izmantojot Jūsu skaisto salīdzinājumu - tas atgādina māsu un brāļu savstarpējās attiecības. Tomēr arī šādos gadījumos galvenais faktors ir griba un gatavība, kā arī apziņa par tālākejošu mērķu sakritību. Kā valstu galvas mēs varam šādi ievirzīt sarunu puses, un es ticu, Prezidentes kundze, ka mēs neatstāsim to nepadarītu. Baltijas vienotībai arī tajos gadījumos, kuriem pēc pirmā acu uzmetiena nav globālas nozīmes, ir milzīga vērtība XXI gadsimta kopainā, kas patlaban iezīmējas.

Prezidentes kundze, Jūs jau esat paguvusi ielūkoties pavasarīgajā Igaunijā. Mūsu universitātes pilsēta Tartu gaidīs Jūs rīt. Baltijas Aizsardzības koledža ir piemērs mūsu veiksmīgajai sadarbībai, bet vienlaikus arī sadarbībai ar visu pasauli. Tur Jūs redzēsiet reālu darbu, kuru mēs kopā mērķtiecīgi veicam. Ticu, ka jau esat paguvusi izjust un vēl izjutīsiet, cik siltas ir igauņu jūtas pret Latviju, gribētos pat teikt – tā tiek uztverta kā savējā. Šīs jūtas stiprina ne vien vēsture, par kuru jau runāju, bet arī personiskas atmiņas, kultūras sakari, nepārtraukti kontakti izglītībā: Igaunijas pilsoņi, kas mācās Latvijā, un latvieši, kas mācās Igaunijā.

Vēlu Jums patīkamus, akadēmiskus brīžus Tartu Universitātē un profesionālu prieku Igauņu Tautas Muzejā.

Atļaujiet man Helles Meri kundzes un savā vārdā novēlēt Jums, Prezidentes kundze, un Imantam Freiberga kungam spēku un enerģiju darbā Latvijas Valsts labā.

Dāmas un kungi.

Pacelsim glāzes par godu Latvijas Republikas Prezidentei un viņas dzīvesbiedram.

Par godu Latvijas laimei un uzplaukumam.

 

back | archive of speeches | main page

© 2001 Office of the President of the Republic
Phone: +372 631 6202 | Fax: +372 631 6250 | sekretar@vpk.ee
Reden Kõned Speeches Statements Interviews